Tad nu beidzot ir pienākusi mana pirmā reize, kad, pazūdot mapei datorā, jūtos ''piečakarēta''!Gandrīz trīs gadu laikā sakrātie, pašas veidotie un ar pūlēm izcīnītie materiāli pagaisuši kā nebijuši...Lai jau paliek dokumenti, kurus iespējams atrast, bet, kā būs ar to, ko pati rakstīju? Referāti, esejas, prezentācijas...Iespējams, nekad es nebūtu atvērusi iepriekšējo studiju gadu mapītes, bet žēl, ka tas darbs, ko es, iespējams, ieguldīju, vairs nekur nav pierādāms...:( Īpaši skumji par referātu, kuru nesen ''mocīju''...Vienreiz dzīvē saņemos iepazīt Nīčes daiļradi, uzrakstīt par to referātu, kurā vairs nevarēšu ieskatīties...
Dienas otrā puse aizvadīta, cenšoties kaut ko saglābt. Un ir rezultāts-divi svarīgākie dokumenti atrasti...Galvenais, protams, bija studiju darbs, kura pirmo daļu uzrakstīju pirms pusgada...Būtu neiespējami to rakstīt no nulles...
Protams, varētu jau teikt, ka tagad man būs mācība- saglabāšu vairākos variantos...Nezinu, varbūt es arī tā darīšu, bet varbūt arī ne, jo mēdz teikt, ka viss notiek tā, kā tam jānotiek...Varbūt arī šajā reizē tā tas būs!:)
