Miega diena!

Lai gan bieži pieķeru sevi pie domas, ka kaut viena diena, kas pavadīta bezjēdzīgi nīkuļojot, ir pazaudēta diena, šodien pilnībā, ja tā var teikt, izbaudīju nekā nedarīšanu...Lai arī visu dienu trinos un gribēju darīt to un to, nesanāca saņemties. Pēdējā laikā miega pele mani ļoti lutina, galvenokārt tad, kad tas nemaz nav vajadzīgs! Un es pat uz viņu nedaudz dusmojos, jo gribas tik daudz ko izdarīt.

                                                                                                           

 Papildus cīņai ar miegu, biju spiesta cīnīties arī ar vīra kunga dižo ideju par manu ceturtdaļgadsimta atzīmēšanas prezentu...Šoreiz zaudēju, kaut biju jau teju vai pārliecināta, ka būšu pierunājusi no, man tik ļoti tīkamās, idejas atteikties...Tā kā, izskatās, jau rīt, sākšu jaunas attiecības ar kādu visnotaļ pēc skata simpātisku un inteliģentu  mobilo aparātu...

Lai siltāk...

Pirms pāris nedēļām esmu atsākusi svecīšu dedzināšanas priekus. Lai drūmie rudens vakari kļūst gaišāki, lai dvēselē ienāk siltums...Varbūt tāpēc, lai apmānītu sevi, ka vienkārši šī mazā liesmiņa dod siltumu, jo mūsu miteklītis joprojām netiek apkurināts. Interesanti, cik ilgi namu pārvalde gaidīs?Galvenais, lai sirdī siltums.

Ļoti gaidīts mūsu mājās tiek pirmais sniedziņš. Lai arī tas ātri nokusīs un paliks tikai atmiņas par to, vienalga tas būs īpašs, jo pirmais un ļoti gaidīts...Ar sniega atnākšanu aiz kalniem vairs nebūs arī mani tuvākie svētki- Ziemassvētki. Doma par Adventes laiku sasilda...Lai arī kādreiz cerēju un loloju sapni par to, ka man kādreiz būs ģimeniski šie svētki, jāsamierinās ar to, kā ir...Arī tā ir labi, varbūt pat labāk!

Varbūt arī mēs sagaidīsim kādu brīnumu...