Sen piemirsts hobijs!

Lai arī makšķerēšanas prieki sākumā šķiet vairāk attiecināmi kā vīriešu aktivitāte- no sievas atpūšanās, arī man zivtiņu medības tīri labi iet pie sirds. Galvenais, esam kopā ar dabu, īpaši, ja sanāk izrauties un uz copīti doties diennakts tumšajā laikā- naktī. 

Vīra pirmais samiņš!:) Par mazu, tāpēc tika atdots atpakaļ mammītei.

Priecājos, ka jaunā nodarbe ir aizrāvusi arī vīriņu, varētu pat teikt, ka viņš ir iekarsis nu jau vairāk par mani!
Būtiska ir kopā būšana, ne zivtiņu izmēru mērīšana, ja vispār sanāk kādu pievilināt un apmuļķot!

Vai nav burvīgs skats?