Lai siltāk...

Pirms pāris nedēļām esmu atsākusi svecīšu dedzināšanas priekus. Lai drūmie rudens vakari kļūst gaišāki, lai dvēselē ienāk siltums...Varbūt tāpēc, lai apmānītu sevi, ka vienkārši šī mazā liesmiņa dod siltumu, jo mūsu miteklītis joprojām netiek apkurināts. Interesanti, cik ilgi namu pārvalde gaidīs?Galvenais, lai sirdī siltums.

Ļoti gaidīts mūsu mājās tiek pirmais sniedziņš. Lai arī tas ātri nokusīs un paliks tikai atmiņas par to, vienalga tas būs īpašs, jo pirmais un ļoti gaidīts...Ar sniega atnākšanu aiz kalniem vairs nebūs arī mani tuvākie svētki- Ziemassvētki. Doma par Adventes laiku sasilda...Lai arī kādreiz cerēju un loloju sapni par to, ka man kādreiz būs ģimeniski šie svētki, jāsamierinās ar to, kā ir...Arī tā ir labi, varbūt pat labāk!

Varbūt arī mēs sagaidīsim kādu brīnumu...