Radu būšana.

Tuvojoties Ziemassvētkiem, katru gadu aizdomājos par to, cik ļoti vienmēr esmu vēlējusies lielu un draudzīgu radu saimi. Iespējams, esmu saskatījusies amerikāņu filmas, bet svētkiem, kas pavadīti radu lokā, ir īpaša dzirksts.
Bieži dzirdēta frāze- ''radus jau neizvēlas''. Tā tas laikam ir, bet, manuprāt, mūsu katra spēkos ir vismaz censties iekļauties savā radu saimē.
Žēl, ka bieži mēs esam tik ļoti aizņemti, lai savā starpā satiktos, vai vismaz piezvanītu...Nevis piezvanītu tikai tamdēļ, ka kaut kas ir vajadzīgs, bet tāpat vien, lai apjautātos, kā iet, kā jūties...
Gadās arī situācijas, kad saradojas divas ģimenes, no kurām tikai viena vēlas draudzīgas attiecības. Ir ģimenes, kuras jau no paša sākuma bijušas pret jauno attiecībām. Gadās dažādi.
Svarīgi, lai mēs katrs savā ģimenē jūtamies vajadzīgs.

Vienmēr šo svētku laikā gribas vairāk mīļuma; rodas vēlme censties izmainīt to, kas nav izdevies veiksmīgs līdz šim. Tikai ir viens bet...gadās, ka šī vēlme nav uzrunājusi arī citus.
Tāpēc novēlu novērtēt mums visiem savu ģimeņu spēku; būt kopā vienkārši tāpat.